Amerikāņu kokerspaniels


Neapšaubāmi, ka pirmais, ko ieraugām ir amerikāņu kokerspanielu skaistums, bet iemīl šos suņus rakstura dēļ. Amerikāņu kokers ir līksmāks un rotaļīgāks par savu angļu brālēnu.

            Īsteniem šīs šķirnes pārstāvjiem ir stabila un noturīga psihe, līdzsvarots  raksturs, kas apvienots ar patiesu emocionalitāti, bet tiem nepiemīt mazajiem suņiem tik raksturīgais histērisks. Tie ir “gudri” un “inteliģenti”  suņi, kas nepārstāj demonstrēt visiem savu labo noskaņojumu.

            Šai šķirnei piemīt liela pašvērtības apziņa. Amerikāņu kokerspanieli necieš familiāru attieksmi no svešinieku puses.  Tie spēj priecāties un skumt reizē ar savu saimnieku, tā kā to prot tikai kokers. Amerikāņu kokers ir rotaļīgs un gatavs piedalīties visās saimnieka dzīves norisēs.

            Šķirnei ir arī savi mīnusi. Kokeriem ir ļoti laba ēstgriba. Pat paēdis vakariņas, mazais rīma hipnotizē saimnieku lielām žēlabainām acīm un dažreiz pat smilkstēdams diedelē vēl un vēl.  Par atalgojumu” kaut vai rupjmaizes garoziņas veidā, būs gatavs izpildīt jebkuru komandu. Amerikāņu kokers ir ziņkārīgs un arī zaglīgs. Tas vienmēr pārbaudīs vai aizsniedzamās robežās nav, kas ēdams. Kokers prot veikli nočiept no galda ko ēdamu, un pēcāk ar nevainīgu skatienu lūkoties saimniekā, it kā teikdams- tas nebiju es. Pie šādām rakstura iezīmēm ļoti būtiska loma ir audzināšanai.

            Otra īpatnība , ka piemīt kokeram ir tīrības mīlestība. Šiem suņiem nepatīk peļķes, dubļi, tie stundām var knibināt ārā no kažoka kādu sīku zāles stiebriņu.

            Amerikāņu kokers ir jāsaprot. Šis suns ir mednieks, komponjons un dekortaīvs mājas luteklis vienā personā. Tas labi jutīsies gan pilsētā, gan laukos. Skaistais kažoks nebūt netraucē brīvi un daudz kustēties, ja šādas iespēja amerikāņu kokeram būs liegta, tas paliks flegmatisks un drīz vien paliks resns un kūtrs. Tādēl ir jāatrod laiks un iespēja šiem suņiem ļaut pēc patikas izskrieties brīvā dabā.

            Ir pavisam nedaudz šķirnes, kurās vērojama tāda krāsu gammas  bagātība.

Amerikāņu kokerspanielu “īstā” krāsa vienmēr bijusi melnā. Šī krāsa nav īpaši iecienīta “tautā”, bet patiesā cieņā ir “profesionālo” audzētāju vidū. Šīs krāsas suņi nes sevī  visu to labo, ko gadu gaitā uzkrājis šķirnes genofonds.

            Ļoti bagātīga nokrāsu ziņā ir tā saucamā ASCOB ( Any Solid Color Other than Black) grupa, tulkojumā jebkura viendabīga krāsa izņemot melnu. Šajā grupā sastopami visas palsās krāsas toņi no platīna līdz pat sarkani rudajam, kā arī šokolādes brūnajam. Selekcijas darbs ar šīs krāsas suņiem aizsākās velk nekā ar citas krāsas kokeriem tādēļ labi rezultāti panākti tikai pēdējos divos gadu desmitos.

            Ļoti krāšņi ir “raibie” suņi. Šajā grupā sastopam balti melnus,  palsi-rudi baltus, “šokolādes” –baltus, triju krāsu un pat tā saucamos “ blue roan” krāsas suņus.

            Īpaši jāatzīmē melni lāsumainos suņus. Šī krāsas gamma ir vis kaprīzākā un iegūt labus šādas krāsas kucēnus nav nemaz tik viegli.

            ASV katra krāsa tiek demonstrēta atsevišķā ringā. Eiropā pārsvarā valstu sadalījums ringos pēc krāsām vairs neeksistē, sakarā ar šķirnes popularitātes krišanos.

            Vienkrāsainie suņi pēc rakstura ir mierīgāki, mazāk emocionāli, nekā raibie amerikāņu kokeri.

 

About American cocker spaniel


The American Cocker Spaniel is a breed of dog that originated in the United Kingdom and was brought to Canada and then Spain and the United States in the late 1800s. American Cocker Spaniels were given their own AKC Stud Book in the early 1900s. By 1946, the English Cocker Spaniel was distinct enough in type from the "American" variety, that the American Kennel Club established it as a breed separate from the English Cocker Spaniel. It was given its own Stud Book and that left the "American" type to be known as the Cocker Spaniel in the United States. They are in the sporting breed group of dogs and are the smallest of their group. American Cocker Spaniels were used to flush out birds and prey from the brush so their masters could shoot them.